Ja uz visiem jautājumiem atbildējāt „JĀ”, tad pamēģiniet uzrakstīt savu grāmatu. Vienkārši apsēdieties klusā vietā un sāciet rakstīt. Sāciet ar galvenā stāsta aprakstu, izstrādājiet tēlus, to savstarpējās attiecības un likteņus, blakus sižeta līnijas un atkāpes, kas lasītāju sajauks. Es jums ieteiktu izveidot stāsta plānu (1. ievads [iepazīšanās ar sižetu un tā sākums], 2. sižeta līnija [spriedze], 3. kulminācija, 4. atrisinājums [sižeta noslēgums, mācība, iespaidi]) un, iespējams, pat piecas fāzes (I. ekspozīcija [sākotnējā situācija, iepazīšanās ar personāžiem un vidi], II. sadursme [sižeta pavērsiens – konkrēta problēma vai konflikts, kas saasinās], III. krīze [konflikta kulminācija], IV. peripetija [pavērsieni, sarežģījumi, stāsta pagriezieni, kas ved uz stāsta pēdējo fāzi], V. atrisinājums un situācijas iznākums).
Jūs jau varat sākt rakstīt, bet, ja jums izsīks vārdi, nezaudējiet cerību. Atpūtieties brīdi, un jūsu mūza atgriezīsies. Jūsu stāsts kļūs par jūsu daļu. Jūsu prātā risināsies visdažādākās cīņas un mīlas intrigas. Atcerieties, ka nedrīkstat pārtraukt rakstīšanu, pat ja būs dienas, kad nekas nenāks prātā un jūs gribēsiet to pārtraukt. To sauc par rakstnieka bloku. Jūs bezgalīgi pārrakstīsiet stāstu un sīki to pilnveidosiet. Beigās tomēr pienāks nobeigums, un jūs priecāsieties, ka esat visu veiksmīgi paveikuši, neskatoties uz visiem pārbaudījumiem.
Kā tikt galā ar rakstnieka bloku
Atvēliet laiku rakstīšanai. Palīdzēs arī noteikt dienas vārdu skaita limitu. Rakstiet pat muļķības, kuras nākamajā dienā izdzēsīsiet. Ticiet, ka arī tas patiešām palīdzēs. Neesiet pret sevi tik bargi. Rakstiet to, kas ienāk prātā, un, kad viss būs pabeigts, tad to varēsiet kritizēt. Ir labi to uztvert kā darbu. Tādējādi uzrakstīsiet vairāk, nekā tad, ja to uztvertu kā mākslu. Ja nezināt, ko rakstīt, atļaujieties atpūsties. Piemēram, izlasiet grāmatu. Mēģiniet rakstīt katru dienu. Ja paši to nespējat, lūdziet kādam jūs uzraudzīt. Var palīdzēt arī rakstīšanas vingrinājumi. Pēc brīža jums varbūt ienāks prātā kāda ideja. Atcerieties, kāpēc jūs sākāt rakstīt. Kāpēc gan? Tāpēc, ka jums tas taču patīk, tāpēc neizrādiet nevajadzīgu pretestību.