Minimālās cenas noteikšana ar likumu?
Pēdējos mēnešos ne tikai speciālistu aprindās, bet arī sabiedrībā tiek daudz diskutēts par produktu, īpaši pārtikas preču, minimālo cenu noteikšanu ar likumu. Ņemot vērā to, ka ļoti bieži produkti tiek pārdoti par cenām, kas ir zemākas par konkrētā produkta izmaksām, šis jautājums ir jārisina intensīvi. Vācijā, piemēram, ir aizliegts pārdot ar zaudējumiem. Mūsu valstī tirdzniecības ķēdes importētos produktus pārdod vidēji par zemākām cenām nekā vietējos produktus, kas liek secināt, ka šī situācija patiešām ir jāatrisina.
Aizliegt atlaides?
Protams, atlaides akciju aizliegums, šķiet, ir pilnīga muļķība, taču noteikumu izstrāde pārtikas produktu pārdošanai akcijās ir praktiski nepieciešama. Ja tiktu noteikti pareizi noteikumi pārtikas produktu pārdošanai akcijās, noteikti nebūtu jānotiek tam, ka pie mums tiek ievesti ārkārtīgi lēti pārtikas produkti, piemēram, no Polijas, kuriem ir ne tikai zemāka cena, bet galvenokārt zemāka kvalitāte, un, piemēram, tajos ir tikai puse no gaļas, salīdzinot ar normatīvo aktu prasībām vai norādīto sastāvu, un tamlīdzīgi. Arī lauksaimniecības ministrs Toman teica, ka „neiebilstu pret noteikumu izstrādi par atlaižu akcijām”.
Vispārīgi noteikti noteikumi?
Šis variants ir vislabākais tirdzniecībai, jo noteikumiem būtu jānosaka, kādā daudzumā produkti būtu jāpārdod. Nav iespējams, kā tas ir pie mums pašlaik, ka daži veikalu tīkli dažus savus produktus pārdod tikai un vienīgi akcijās visa gada garumā. Saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas datiem var aprēķināt, ka septiņdesmit procenti produktu veikalu ķēdēs tiek pārdoti akcijās, un no tā var secināt, ka pie mums kaut kas nav kārtībā ar pārdošanu akcijās.
Pašpietiekamība vai neatkarība no importa?
Viena no Lauksaimniecības ministrijas prioritātēm ir lauksaimnieciskās ražošanas attīstība mūsu valstī, lai mēs nebūtu tik ļoti atkarīgi no importa. Gan drošības, gan, protams, ekonomiskā skatījumā. Variants, ka mūsu lauksaimniecība attīstās, protams, ir izdevīgs visai Čehijas Republikai. Brīdī, kad mēs, gluži pretēji, palielināsim, piemēram, piena produktu importu, kā tas notiek pašlaik, mums radīsies problēmas ne tikai ar liellopiem, bet arī ar organisko vielu augsnē, un tas ietekmēs ūdens uzkrāšanos ainavā.
Arī veselais saprāts parasti liek secināt, ka to, ko mēs paši varam ražot, mums nevajadzētu importēt, un importēt vajadzētu tikai to, ko mēs šeit nevaram ražot vai audzēt. Piemēram, eksotiskos augļus, franču vīnus, šveiciešu sierus un tamlīdzīgas preces.